BEZ NAKTS NEVAR DIENA NĀKT

   Žurnāla Taka redakcijas viesis - ALDIS ĶEVIŅŠ, prieka treneris, mistiķis, okultists un veiksmes speciālists.

Tu esi prieka treneris un veiksmes konsultants...

   Jā, nu jau trīsdesmitais gads! Šīs spējas mūsu dzimtā cēlušās no ciltsmātes Annas. Ja tēvam ir divi dēli, viens manto spējas, otrs - mājas. Konkrēti kuram tiks garīgie dotumi, nav noteikts. Zināšanas nāk pie tā, kurš iziet cauri nāves lokam un atgriežas.    

   Ciltsmāte Anna savā apkaimē bija ļoti pazīstama dziedniece. Var teikt, ka man laimējies, ka esmu izdzīvojis pēc ļoti smagas autoavārijas, un tēvs par manu glābēju uz­skatīja Martas tanti.

   Aizveda pie mātes Pārgaujas māsīcas, bet tā bija tautā sauktā Zilākalna Mar­ta, un teica: "Ja vari palīdzēt, tad dari to!" Martas tante, ap­skatījusi mani, noteica: "Atstāj!" Tā iepazinos, kā vēlāk izrādījās, ar Latvijas viedāko cilvēku - Martu Rāceni. 

   Daudzus gadus pie viņas nodzīvoju. Darīju vi­sādus darbus, ko nu pie mājas vajadzēja. Ganīju arī lopus un bites; ja aicināja, piepalīdzēju dziedināšanas procesā. Tā pa­mazītēm, pamazītēm ar Martas, tantes svētību atguvu veselību.

   Pēc tam man bija tas gods sastapties ar Zvaigžņu māmiņu; Grīziņkalnā, Alauksta un Zvaig­žņu ielas stūrī dzīvoja veca mā­miņa. Tikai nedēļu pirms viņas nāves uzzināju, ka viņa ir akla, taču allaž staigāja tā, it kā būtu redzīga, un teica, ka viņu visur pavada divi eņģeļi. 

   Reiz kādai paziņai Zvaigžņu māmiņa teica, ka pienācis laiks savas spējas atdot jaunam cilvēkam ar nepa­rastām spējām, kas būtu 33 ga­dus vecs un vēl nebūtu gulējis ar sievieti. Paziņa aizbrauca pie Martas tantes, un tā nu mēs sa­tikāmies; biju iemācījies cilvēku saskatīt ar pirkstiem, krūtīm, muguru. Redzēju viņu kā režģi, kā struktūru. Man bija 33 gadi, ar sievieti vēl nebiju gulējis, jo nācās cīnīties par savu dzīvī­bu- tā nu nokļuvu pie Zvaig­žņu mammītes.

   Starp citu, 1991. gadā viņa teica: „Tagad cilvēki priecājas, bet velti. Latvija būs tikai krogs ceļu krustcelēs. Taču tad celsies jauna entuziastu grupa, tā pārtaps kustībā, kas apņems visu Latviju. Un Latvijā dzims jauna Latvija, tā būs īsta Latvija." Viņa neteica, kad.

Ko redzi kā gaišreģis nā­kotnē?

Ja nebūtu grūtību, mēs ne­zinātu, kas ir labs. Latvijas nā­kotne ir plaukstoša, redzu to spožu. 

   1991. gadā man bija vīzi­ja: gar robežām bija nervozitāte, bet Latvijas vidiene - zaļgana. Tad tā kļuva spilgtāk zaļa, un drīz vien vidusdaļā iedegās žilbinoši baltas uguntiņas, tad Vidzemē, Zemgalē, Latgalē, visbeidzot Kurzemē. Uguntiņas apvienojās gaismas ugunskuros un tie - vēl plašākās, lielās žilbinoši baltās dievišķās gaismas lāpās, kuras apvienojās. 

   Latvijas zeme kļuva za­ļāka, un pāri zemei pārslīdzēja balts stāvs.

Tad dzirdēju vārdus, kuri plūda no Debesīm:

   „Kad Dievs pārstaigās Latvijas zemi no Krievzemes plašās līdz Baltijas jūrai, tad  uzdevums tiks izpildīts."

Kur paliks tie, kas visus šos gadus valdījuši Latvijā? Kā notiks attīrīšanās?

   Attīrīšanās jau notiek. Cilvē­kā ir gan pozitīvais, gan nega­tīvais. Kad tauta sāk izvirst, tai dod pārmācītāju. Tā bija ar Hit­leru un Staļinu.

   Nekas nenotiek bez Dieva ziņas. Būtībā tautas lielie pārmācītāji nes upuri tau­tai. Viņi upurē savu karmu valsts un cilvēku labā. Iespējams, viņi pat to neapzinās, bet tajā pusē viss ir stingri saplānots, arī tas, kā kurš kuru mocīs. 

Tomēr, ja tie pārsniegs savas pilnvaras, tad samaksās ar vairākām dzīvēm. 

   Tautai nav jāsaceļas, ir tikai jā­pārtrauc atdot savu enerģiju (lamājoties mēs dodam savu enerģiju, un viņi no tās barojas). Jābūt vienotiem ar savas zemes enerģētisko centru, priecīgiem un apmierinātiem. 

   Dots devē­jam atdodas,- zaudēsi naudu, tiksi pie veselības vai kā cita. Mēs nezinām, ko enerģētiski esam sējuši citās sfērās. Nekas nenotiek tāpat vien. Caur mo­cībām notiek izaugsme.

Zvaig­žņu māmiņa teica:

  „Cilvēkiem jāpateicas un jāpieņem to par labu esam, jo tad viņiem tiks dotas vēl labākas lietas." Ja grib izaugt, kaut kas jādara arī savā labā. Tajā pusē paprasīs: ko tu esi darījis sev, savā labā? Tāpēc priecājies pats un parauj citus līdzi, lai arī viņi priecājas.

   Ir 13 planētu sistēmas. Kat­ram cilvēkam virs zemes jāno­dzīvo 13 dzīves līmeņi. Nevis lūdzot Dievu un krustoties, bet dzīvojot brīvi, esot apmierinā­tam, priecīgam un laimīgam katru dienu un katru dienu dodoties grēksūdzē pie savas sirdsapziņas. 

Jālūdz piedošana savai sirdsapziņai!

Brīdī, kad cil­vēks vēršas pie sevis, viņš tiek uzklausīts!

Izstāsti par sistēmu, ar kādu tu strādā, ko tu māci?

   Mācu būt pozitīviem, atbrī­voties - būt bezdomu stāvoklī. Sajūtiet kāju pēdu pieskārienu zemei! Tas palīdz automātiski radīt līdzsvaru ķermenī. 

   Svarīgi ir nevis domāt, bet sajust! Tad rodas iespēja būt līdzsvarā ar visām lietām, kas ir saistītas ar pašu dzīvi. Tāpēc es ieslēdzu skaļu, enerģisku mūziku. Klients sā­kumā domā par savām problē­mām, tad lamā mani par pār­mērīgo skaļumu, pēc tam pāriet uz tādu kā inerces stāvokli, kad viss vienalga. Gaisma nodzēsta, un es aicinu visus aizvērt acis. Sākumā viņš stāv kā zaldāts, tad sāk neapzināti kustēties. Es lūdzu ļauties sajūtām un kustēties sajūtu vadībā. Cilvēki ļaujas sajūtām, dažiem sāk kus­tēties roka vai kāja, cits rausta plecus vai purina galvu, dažreiz kāds apguļas, citam it kā nekas nenotiek. Lūk, šādā neapzinātā bezdomu stāvoklī notiek ķer­meņa pašdziedināšana. Šinī brī­dī katram ir sava pasaule, katrs neredzamām saitēm ir saistīts ar savu pasauli: biznesu, attiecī­bām, jebko. Neapzināti izdarot kustības, cilvēks atbrīvojas. Šī ir deju meditācija. Viņš varbūt pat nekā nedara, tikai pakustina roku, un sakārtojas attiecības...

Vai pirms šī procesa sev jāuzdod kāds uzdevums, pie­mēram, sakārtot attiecības vai uzlabot veselību?

   Pirms sākt, es visus aicinu iztēloties problēmu, no kuras vēlas atbrīvoties. Sievietēm lūdzu iedomāties to kā jaunu puisi, vīriešiem - meiteni. Puisis (problēma) ir uzmetis lūpu, dus­mīgs, iedomīgs, nešķīsts. Tāpēc aicinu padomāt, kā iedomīgo puisieti iepriecināt. Lai tas no­tiktu, jāpārtrauc būt negatīvai. Slimības nāk pie neapmierinā­tiem cilvēkiem, bet no apmie­rinātiem un laimīgiem slimības bēg projām. Ja slimība ir sena, iedomājies to kā āzi. Iztēlojies, ka tu uz muguras nes āzi, kas apčurājis savu bārdu. Negribi taču! Tāpēc esi priecīga, iekšēji laimīga un apmierināta. Un āzis pazudīs, jo iekšēji laimīgi cilvē­ki neslimo.

   Mēs parasti domājam: dzied­nieks ārstē. Ne suņa! Māte Zeme ārstē. Cilvēks bezdomu stāvoklī dziedina pats sevi. Vienīgais ko daru,- radu mieru un līdzsvaru. Līdzsvars un miers ārstē.

Vienīgais dzīves uzdevums - būt priecīgam, apmierinā­tam,  laimīgam, pateicīgam par to, ka tu esi šodien.

Pastāsti par nākotnes me­dicīnu!

   Slimnīcu nebūs, to vietā atradīsies dārzi ar upēm, zie­diem... Turp brauks atpūsties, pastaigāties, atvilkt elpu.

   Sa­slims tikai negatīvi noskaņotie.

Būs nelielas, mobilas slimnīcu iestādes steidzamām operā­cijām.

   Virs šīm dziedniecības iestādēm tiks klāts materiāls, kas laiž cauri saules gaismu, bet nelaiž cauri karstos starus.

Ār­stu un dziednieku vietu ieņems speciālisti, kas palīdzēs slimnie­kiem atbrīvoties no sasprindzi­nājuma.

   Tāda dziedināšana, kā tagad, kļūs par pagātni.

Katrs pats kļūs vesels.

   Nākotnē par to, ka cilvēki ir izlaidušies, Aug­šas valdnieks sūtīs karstumu. Pār zemi nāks tāds starojums, ka ļoti dusmīgi, neganti ļau­dis nekur nevarēs tverties. Tas nenotiks vienā acumirklī, bet gan pakāpeniski.

Cilvēki ēdīs mazāk, ieviesīsies enerģētiskā barība.

   Tikko sabiedrība pāries no negatīvās domāšanas uz po­zitīvo, Augšas valdnieks mācību procesu izbeigs, un cilvēka ķer­menī iestāsies miers.

   Pārtrauc strīdēties un atceries, ka katrs dzīvo ar savu uzdevumu!

Izgaršo dzīvi, ko dzīvo, - tas ir viss dzīves noslēpums! 

Attēlā: Aldis Ķeviņš un Zvaigžņu māmiņa